Zilās vides uzlīmes sistēmas mērķis bija samazināt slāpekļa oksīdu (NOx) koncentrāciju un uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās, ierobežojot vecāku dīzeļauto iebraukšanu.
Vācijas federālā valdība noraidīja zilās vides uzlīmes ieviešanu, tāpēc tā nekad nestājās spēkā.
Kas būtu saņēmis zilo uzlīmi?
Benzīna transportlīdzekļiem, kas atbilda zaļās uzlīmes prasībām, būtu bijušas tiesības saņemt zilo uzlīmi. Problēma būtu radusies ar dīzeļautomobiļiem, uz kuriem attiektos stingrāki noteikumi. Tika pieņemts, ka uzlīmi saņemtu tikai dīzeļautomobiļi ar zemu gaisa piesārņojuma līmeni, kas atbilstu Euro 6 emisiju standartam. Tādējādi tā būtu attiekusies uz jaunākiem dīzeļautomobiļiem, kas ražoti no 2015. gada septembra. Galu galā zilā vides uzlīme nekad netika ieviesta.
Zilās tīrās vides zonas
Lai gan valsts mēroga “zilās uzlīmes” sistēma nekad netika izveidota, vietējās “zilās” tīrās vides zonas tika ieviestas tikai Minhenē, Štutgartē un Darmštatē. Berlīnē un Hamburgā līdzīgi vietējie pasākumi vēlāk tika atcelti.
Tām bija jāattiecas uz pilsētām un pašvaldībām, kurās regulāri tiek pārsniegtas slāpekļa oksīdu robežvērtības. Šīm tīrās vides zonām būtu bijis pastāvīgs vai pagaidu statuss, piemēram, īpaši augstas piesārņojošo vielu koncentrācijas gadījumos vai noteiktos laikposmos.
Šādi stingri nosacījumi sarežģītu pārvietošanos daudziem Vācijas iedzīvotājiem, kuriem pieder dīzeļtransportlīdzekļi; sistēma valsts mērogā nekad netika ieviesta.